Itāļu ārste un pedagoģe Marija Montesori pirmo bērnu māju nodibināja 1907.gadā. Šodien viņas izstrādāto pedagoģisko sistēmu pazīst visā pasaulē kā reformpedagoģijas virzienu, kas tiek saukts Montesori vārdā.

Montesori metode apmācībai domāta no apmēram 2 gadu vecuma, bet patiesībā bērns tai ir gatavs jau no dzimšanas (gatavs konkrētai attieksmei pret sevi). Metode balstīta uz pārliecību, ka bērns mācās, esot kustībā. Jo mazāks bērns, jo vairāk viņam nepieciešams attīstīt kustības un tveršanas prasmi. Tāpēc Montesori sistēma ir balstīta uz principu - no tveršanas kustības uz saprašanu. Līdz gada vecumam bērns vēl nerunā, taču, praktiski darbojoties caur sajūtām, viņš jau aptver daudzas lietas, piemēram, klucītim ir stūri, bet bumbiņai nav. Kad pēc kāda laika bērna apziņā jau ir klucīša un bumbiņas apveids un vecāki ir stāstījuši, kā kuru sauc, bērns nekļūdīgi atnesīs prasīto lietu.

 

Montesori pedagoģijas pamatprincipi

  • uztvert bērnu kā personību un pilnvērtīgu cilvēku
  • palīdzēt bērnam attīstīties atbilstoši viņa vajadzībām - tiek dota brīva izvēle, ar ko nodarboties, iespēja domāt un darboties patstāvīgi – brīva darbošanās
  • dot bērnam iespēju sekot savām paša mācīšanās spējām - noteiktā laikā apgūt noteiktas prasmes (sensitīvās fāzes)
  • palīdzēt bērnam iemācīties pārvarēt grūtības, nevis izvairīties no tām.

Apmācības mērķis ir nevis piebāzt bērna galvu ar informāciju, bet gan iemācīt pašam patstāvīgi to meklēt un pielietot savā dzīvē. Montesori materiāls, kurš bērniem vienmēr ir pieejams, un skolotāja novērojumi palīdz bērniem izvēlēties, ar kuru no materiāliem darboties. Tad bērns pats izvēlas darba ritmu un darbošanās ilgumu, kā arī to, vai viņš vēlas darboties viens vai kopā ar citiem, vai viņš vēlas mācīties vai rotaļāties. 

Brīvā izvēle bērnos rada disciplīnu. Tā nāk no bērna un nav audzinātāja izvirzīts nosacījums. Montesori bērnu mājā katrs, kurš pirmo reizi redz mierīgo darba atmosfēru, izmantojot Montesori metodi, ir izbrīnīts.

Zelta baušļi

Montesori pedagogs ir palīgs patstāvīgas personības attīstībā. Skolotājs pacietīgi strādā ar bērnu, kad nepieciešams, dod padomu un palīdz bērnam pašam veikt uzdevumu, un skaidro materiālu pielietojumu, atbalsta bērnu, ja tam nepieciešama palīdzība. Montesori apmācībā jāievēro “ zelta baušļi”:

  • Skaties uz bērnu, t.i., novēro viņu!
  • Netraucē viņu, t.i., sargies aiz nepacietības bērna vietā darīt to, ar ko bērns pats jau var tikt galā, ja viņu nesteidzina un nepārtrauc!
  • Palīdzi bērnam izdarīt to pašam, t.i., rūpējies par to, lai bērnam būtu iespēja apgūt nepieciešamās prasmes!
  • Ierādi bērnam, kā pareizi jārīkojas, un esi gatavs sadarboties ar viņu!

Galvenās atziņas

  1. Montesori pedagoģija veicina bērna personības attīstību (savu spēju apzināšana, pašvērtības, pašcieņas, patstāvības attīstība, normalizācija sociālajā un emocionālajā sfērā).
  2. Montesori metode ir daudzfunkcionāla, tā ir izmantojama gan integrācijas, gan speciālajās, gan veselo bērnu grupās. Tā nav paredzēta tikai kādai konkrētai bērnu grupai.
  3. Montesori materiāli un didaktiskie principi paver jaunas iespējas bērnu attīstīšanā un rehabilitācijā, ievērojot bērnu spējas, sensitīvos periodus un īpašās intereses.
  4. Lai realizētu Montesori pedagoģijas principus, ir nepieciešami izglītoti Montesori pedagogi un ievērojami jāpalielina vecāku loma, kuriem jāatbild ne tikai par aprūpēšanu un mīlestību, bet pēc iespējas dabiskāk jāuzņemas arī pedagoga lomu.